- Nodokļu izpēte pirms M&A darījumiem
Rūpīgi apsverot lēmumu par kāda cita uzņēmuma iegādi, pirms pirkšanas-pārdošanas darījuma investori vai uzņēmumi parasti veic padziļinātu izpēti par noskatītā uzņēmuma finanšu stāvokli un tā atbilstību faktiskajai situācijai.
2024/05/21,
iFinanses, Īva Šaicāne, SIA “PricewaterhouseCoopers” , Nodokļu nodaļas projektu vadītāja
- VID tiesības sodīt par transfertcenu dokumentāciju svešvalodā
Uzņēmumu, biznesa asociāciju un nodokļu konsultantu starpā ir manāms nemiers par jaunajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotajām transfertcenu vadlīnijām, kurās par būtisku pārkāpumu tiek uzskatīta vietējās dokumentācijas nesagatavošana valsts valodā.
- Zemas pievienotās vērtības pakalpojumi un transfertcenu dokumentācija
Pakalpojumu sniegšana un saņemšana grupā, un šo darījumu cenas noteikšana un pamatošana ir aktuāla tēma daudziem Latvijas uzņēmumiem. Apskatām zemas pievienotās vērtības pakalpojumu konceptu, ar to saistīto Latvijas normatīvo aktu regulējumu, praksi un pārdomas par iespējamiem uzlabojumiem.
- Patiesā labuma guvējs juridiskam veidojumam
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā stājās spēkā 2024.gada 1.janvārī, precizējot terminu “patiesais labuma guvējs” attiecībā uz juridiskiem veidojumiem un nosakot par pienākumu noskaidrot, atklāt un sniegt ziņas par to patiesajiem labuma guvējiem.
- Pievienotās sabiedrības pamatkapitāls, reorganizējot uzņēmumu
Uzņēmums tiek reorganizēts pievienošanās ceļā, proti, vienu sabiedrību pievienojot otrai. Kas notiek ar pievienojamās sabiedrības pamatkapitālu, ja abām sabiedrībām ir viens un tas pats īpašnieks un iegūstošās sabiedrības pamatkapitāls netiek palielināts?
2024/05/02,
iFinanses, Anda Drožina, "KPMG Latvia", vecākā projektu vadītāja, grāmatvedības konsultāciju pakalpojumi
- E-rēķinu izaicinājumi
Vēl pirms dažiem gadiem biju diezgan entuziastiska par e-rēķinu ieviešanu uzņēmumu grāmatvedībā, lai veicinātu rēķinu apstrādes procesu automatizāciju. Tomēr, darbojoties starptautiskā vidē, saskaros ar apstākļiem, kuros mans entuziasms ir stipri mazinājies. E-rēķinu ieviešanai uzņēmumā ir divi galvenie motivatori – normatīvo aktu prasības konkrētās valstīs un/vai rēķinu apstrādes procesu automatizācija uzņēmumā.
- Preču importētāju ziņošanas pienākums
Importētājiem, kuri Eiropas Savienībā importējuši noteiktās dzelzs un tērauda preces, cementu, alumīnija preces, mēslošanas līdzekļus, elektroenerģiju, ķīmiskas vielas, atbilstoši oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (OIM) ir pienākums sniegt pirmos ziņojumus par importētajām precēm ceturkšņa griezumā, sākot ar 2023.gada ceturto ceturksni. Apskatām OIM importētāju ceturkšņa ziņojumu iesniegšanas prasības un iesniedzamo informāciju pārejas periodam līdz 2025.gada 31.decembrim.
- Informācijas iegūšana vai nodokļu kontrole?
Kopš jaunās kārtības ieviešanas nodokļu administrēšanā, arvien biežāk tiek saņemtas ziņas no uzņēmumiem, kas pauž neizpratni par to, kur ir robeža starp Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto informācijas iegūšanu un nodokļu kontroli vai auditu? Tāpēc apskatīsim informācijas iegūšanas kā nodokļu administrēšanas posma tiesiskos aspektus.
2024/04/17,
iFinanses, Alisa Leškoviča, SIA “ZAB ROCKBRIDGE Legal”, partnere, zvērināta advokāte
- Jauni noteikumi klienta izpētei
2024.gada 1.janvārī spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz veikt klienta izpēti, ja tiek sniegts kriptoaktīvu pakalpojums.
- Transfertcenu direktīva – ko tā nozīmēs Latvijai?
2023.gada septembrī Eiropas Komisija publicēja Eiropas Savienības Padomes direktīvas priekšlikumu par transfertcenu noteikšanu. Jaunā direktīva paredz noteikt kopīgu transfertcenu regulējumu Eiropas Savienības valstīs, tādējādi harmonizējot šo nodokļu jomu arī Eiropas Savienības līmenī. Ko direktīvas ieviešana nozīmēs Latvijai?
- Skaidrojumi par DAC7 direktīvas piemērošanu
Kā jau ziņots iepriekš, 2021.gada 22.martā tika pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva 2021/514 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC7, kas paredz pienākumu digitālo platformu operatoriem iesniegt informāciju nodokļu administrācijām par ienākumiem, kurus pārdevēji guvuši viņu platformās, bet dalībvalsts nodokļu administrācijām – automātiski apmainīties ar šādu informāciju. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sniegusi skaidrojumus par direktīvas piemērošanu.
- VLOOKUP – veids kā strādāt efektīvāk
Lai arī šobrīd ir pieejami daudz un dažādi automatizācijas un robotizācijas risinājumi, bet ikdienas darbu solās atvieglot mākslīgais intelekts, “Excel” joprojām saglabā savu aktualitāti un ir noderīgs rīks daudzās nozarēs un profesijās, tostarp grāmatvedībā, finanšu analīzē, projektu vadībā, pārdošanā un personālvadībā. Kādas ir funkcijas VLOOKUP sniegtās priekšrocības?
- Grāmatvedis-apakšuzņēmējs. Kādas prasības jāievēro?
Šobrīd praksē bieži var sastapties ar grāmatvežiem-apakšuzņēmējiem. Tā ir inovatīva sadarbības forma starp individuālo grāmatvedi un ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēju. Kuram šādā sadarbības modelī jānodrošina ārpakalpojuma licence un jāizpilda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības?
2024/02/26,
iFinanses, Baiba Grandāne, SIA “Borovkovs & Grandāne”, valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante
- Uzņēmumu salīdzināmo datu atlase VID redzējumā
Viena no transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļām ir uzņēmumu salīdzināmo datu atlase. Valsts ieņēmumu dienests transfertcenu sadarbības platformas sanāksmē 2023.gada 27.septembrī stāstīja par datu atlases labākajām praksēm laika periodā no 2019. līdz 2023.gadam. Apskatām būtiskākās atziņas!
- Kibernoziegumi grāmatvedībā
Arvien biežāk par krāpniecības upuriem kļūst tieši uzņēmumi un to grāmatveži. Krāpnieki uzdodas par ārpakalpojuma grāmatvežiem, lūdzot uzņēmuma vadītājiem apmaksāt rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, vai arī grāmatveži saņem rēķinu no vadības, kas steidzami jāsamaksā. Kā uzņēmums var pasargāt sevi un grāmatvedi no krāpnieciskiem gadījumiem?
2024/02/02,
iFinanses, Kārlis Svilans, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” , kiberdrošības speciālists
- Ko atklāj transfertcenu auditi un pārbaudes?
No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajām transfertcenu dokumentācijas pārbaudēm un auditiem, kas notikuši laika posmā no 2018. līdz 2023.gadam, un praksē gūtajiem pieņēmumiem par faktiskajiem apstākļiem, gūtas atziņas par Latvijā piemēroto transfertcenu praksi. Apskatām, kādas tās ir.
- Soda nauda par laikā neiesniegtu transfertcenu dokumentāciju
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojošu materiālu par soda naudas piemērošanu transfertcenu dokumentācijas pārkāpumos. Sagatavoto vadlīniju mērķis ir ieviest algoritmu, lai konsekventi noteiktu, kā aprēķināma soda nauda par transfertcenu dokumentācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai būtisku tās sagatavošanas prasību pārkāpšanu. Apskatām, kas mainās un kā būs turpmāk!
2024/01/16,
iFinanses, Kaspars Banders, AS “KPMG Baltics” Nodokļu konsultāciju pakalpojumu nodaļas, direktors, ACCA
- Kā noteikt saistītās personas statusu?
Vai minētās personas uzskatāmas par saistītām personām Komerclikuma vai likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, kā rezultātā būtu piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11.pants vai 4.panta 2.daļas 2.punkta d) un e) apakšpunkts?
- Mākoņgrāmatvedības ieguvumi un riski
Mākoņgrāmatvedība kļuvusi par nozīmīgu tendenci finanšu un biznesa pasaulē, piedāvājot efektīvus risinājumus finanšu informācijas pārvaldībai un virkni ievērojamu priekšrocību, tai skaitā piekļuvi reāllaika finanšu datiem un iespēju tos viegli integrēt ar citām biznesa sistēmām. Tomēr tai piemīt arī riski, piemēram, datu drošības jautājumi un atkarība no interneta savienojuma, kas prasa pareizu pārvaldību. Apskatām mākoņgrāmatvedības sniegtās priekšrocības, kā arī to, kādi riski var rasties un kā tos mazināt.
2024/01/05,
iFinanses, Ilze Palmbaha-Zvirbule, Mākslīgā intelekta entuziaste un grāmatvedības eksperte
- Līdzdalība cita uzņēmuma pamatkapitālā
Sabiedrības “A” 50% kapitāla daļas pieder sabiedrībai “B”, kas ir mikrosabiedrība, kas divus gadus nav pārsniegusi kritērijus gada pārskata revidenta pārbaudei, un pārējie 50% – sabiedrībai “C”. Sabiedrības “A” valdē ir arī sabiedrību “B” un “C” īpašnieki, kuriem ir paraksta tiesības kopā ar pārējiem valdes locekļiem. Visi trīs uzņēmumi ir Latvijas komercsabiedrības. Kāda ir savstarpējā uzņēmumu radniecība? Vai “B” veiktās iemaksas “A” pamatkapitālā tiek uzskatītas par līdzdalību asociētās sabiedrības kapitālā? Vai sabiedrībai “B” nepieciešams piesaistīt zvērinātu revidentu?