- Narkomānijai durvis vaļā
Ekonomiskai lejupslīdei vienmēr seko sociāla krīze, pieaug noziedzība, pastiprinās nemieru draudi, sabiedrībā spilgtāk izpaužas bīstamas parādības.
- Bezdarbnieks – joprojām pieprasīta «profesija»
Kādu laiku bezdarbnieka statusa un pabalsta iegūšana bija pietiekami vienkārša, lai nestrādāt šķistu izdevīgāk nekā nopūlēties ar jauna darba meklējumiem.
- «Māju saimnieki» izmirst
Sētniekus godina tikai vienreiz gadā – ap Ziemassvētkiem, bet pārējā laikā viņus lamā uz nebēdu: par nenotīrītām ietvēm, nesakoptiem pagalmiem un kāpņu telpām un citām nebūšanām.
- Nelegālās imigrācijas lāsts
Viena no aktuālākajām problēmām rietumvalstīs šobrīd ir nelegālā imigrācija, kas rada gan milzu ekonomiskās problēmas, gan spriedzi sabiedrībā. Atsevišķi eksperti uzskata, ka nelegāļu skaits no jaunattīstības valstīm Eiropas Savienībā jau pārsniedzis.
- Desmit gados pazūd 450 miljoni latu
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā bez vēsts pazuduši un nav atrasti 599 cilvēki. Ja ņem vērā 2002. gadā amerikāņu ekonomikas profesora Orlija Ešenfeltera aprēķinus, ka cilvēka dzīvības vērtība ir pusotrs miljons ASV dolāru (ap 700 050 latu), tas nozīm.
- Sabiedrisko labumu atbalsta valsts
Vairāk nekā pusprocentu no valsts konsolidētā budžeta valsts «uzdāvina» dažādām labdarības, kultūras, sporta, jaunatnes un veselības organizācijām.
- Kāda būs Latvija pēc divdesmit pieciem gadiem?
Kādu Latviju mēs gribam redzēt nākotnē? Vai tādu, kurā valda nežēlīgs savstarpējas sacensības gars vai solidaritāte un izpalīdzība?
- Latvija — divkopienu valsts?
Integrācijas process Latvijā tiek vērtēts atšķirīgi. Vieni ir pārliecināti, ka latviešu un krievu valodā runājošie dzīvo vienā fiziskajā, bet pilnīgi dažādās garīgajās pasaulēs.
- Kapelas atgriežas, jo ir vajadzīgas
Šajās dienās starptautiskajā lidostā Rīga tika atklāta jauna ekumēniskā kapela.
- Būt vai nebūt Īrestiesai
Likumi it kā aizstāv īrniekus vismaz tik daudz, lai saimnieki nodrošinātu pamatpakalpojumus. Tomēr, ja saimnieks grib ātrāk atbrīvoties no negribētiem iemītniekiem un kaut cik zina likumus, viņš mierīgi var to nedarīt.
- Izglītības nākotnes divi ceļi
Izglītībai liela loma paredzēta Latvijas attīstības plānos, taču atkarībā no tās iegūšanas veida varam sasniegt dažādus rezultātus.
- Mēģinās mazināt «padomju varu»
Šobrīd Latvijā vismaz uz papīra darbojas 89 nacionāla līmeņa padomes.
- Kā iegūt uzturlīdzekļus jeb Kā ietekmēt alimentu nemaksātājus?
Alimentu nemaksātāji pastāvējuši visos laikos. Viņi kaunināti un bārti, sodīti un visādi citādi pārmācīti.
- Biznesa haizivju spožais negods
Latvijā ir tāds mazā cilvēka sindroms. To īsi var formulēt šādi: ja es pārkāpšu likumu, dabūšu smagāko sodu.
- Skūtgalvji — pāris huligānu vai bīstams spēks?
Šis gads sākās ar skinhedu uzbrukumu diviem somāliešu bēgļiem.
- Pētījums — lietošanai vai arhīvam?
Par dzimumu līdztiesību daudz tintes un enerģijas ir tērēts — tajā skaitā rakstot par sieviešu un vīriešu profesijām.
- Ko globālās organizācijas dara pie mums
Pasaulē ir ļoti daudz organizāciju, kuras darbojas globālā mērogā un ir pārstāvētas gandrīz katrā valstī. Dažkārt to nosaukumi izskan pietiekami skaļi, bet ne vienmēr ir skaidrs priekšstats, ar ko tad šīs organizācijas īsti nodarbojas pie mums.
- Cīņa pret smēķēšanu — bizness vai totalitārisms
Cīņa pret smēķēšanu pieņēmusi tādus mērogus un iesniegusies tik tālu varas gaiteņos, ka, zinot mūsdienu globālo cinismu, gribas jautāt — kas jums, kungi, īsti padomā un kam tas ir izdevīgi?
- Vai mums ir vajadzīgas arodbiedrības?
Brīvo arodbiedrību savienība jau 16 gadus ir lielākā nevalstiskā organizācija valstī.
- Kā lemt par suņu un kaķu dzīvi
Šobrīd mājdzīvnieki (istabas dzīvnieki) ir ārpus jelkādiem reģistriem.