- Kredītu slogs gremdē
Budžeta tēriņu ierobežošanu visvairāk apgrūtina nevis ierēdņu nevēlēšanās ko apcirpt, bet gan plašais iedzīvotāju slānis, kuriem noturēties virs ūdens traucē smagais kredītu slogs.
- Bankām liks stresot
Tieši šobrīd Latvijā nenotiek sarunas par to, ka valstij būtu jāglābj kāda «slīkstoša» komercbanka, pagājušajā nedēļā paziņoja Finanšu kapitāla un tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, īpaši uzsverot vārdiņu «pašlaik».
- Jaunas rezervju valūtas meklējumos
Kā vēsta teiciens, dolārs arī Āfrikā ir dolārs. Dolārs ilgstoši bijusi pasaules vadošā rezervju valūta, un uzticēšanos tam būtiski nav iespaidojusi arī pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze.
- Budžeta deficīta sarežģītā aritmētika
Latvijas ekonomikai draud sabrukums. Nepieciešams taupīt, griezt un cirpt visur un visus. Vienlaikus vajagot aizņemties vēl un vēl. Cik griezt, cik aizņemties, skaidrības nav.
- Kreditēšanā pavasaris šogad var neiestāties
Kreditēšanā, izmantojot komercķīlas, vērojams pilnīgs «sasalums» – būtiski samazinājusies darījumu aktivitāte, īpaši patēriņa finansēšanā. Latvijas ekonomika atrodas «brīvajā kritienā» pēc iepriekšējos gados vērojamās pārmērīgās tērēšanas un pasaules finanšu krīzes radītajām sekām, ievērojami palielinājušies kredītu atmaksas riski, līdz ar to komercķīlu reģistrācijā šogad būs vērojams straujš kritums.
- Banku un kredītņēmēju medusmēneša beigas
Kredītņēmēju un banku medusmēnesis beidzies. Sākusies ikdiena. Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai aizsargātu hipotekāro kredītu ņēmējus pret nepamatotām kredītdevēju prasībām.
- Glābšanās panaceja – Attīstības banka
Attīstības banka mūs izglābs no tautsaimnieciskās recesijas un nabadzības – tā domā gan valdības «tautpartijieši», gan galvaspilsētas «sociķi», aicinot dibināt jaunas kredītiestādes, vīlušies vai aizmirstot par pašreizējās valsts attīstības bankas darbību.
- Nauda droša patvēruma meklējumos
Naudas saglabāšanas faktors joprojām turpina dominēt finanšu tirgos – investorus daudz vairāk uztrauc jautājums «kā saglabāt savus naudas līdzekļus?», nevis «kā gūt lielāku ienesīgumu un vairāk nopelnīt?».
- Vai Eiropa atrodas finanšu kraha priekšā?
Virkne analītiķu uzskata, ka tuvākajos mēnešos Eiropas bankas saskarsies ar jaunu finanšu zaudējumu vilni, kā iespējamība nav iekļauta nevienā no nacionālajiem banku glābšanas plāniem.
- Maksājumi par kredītiem kļūs mazāki
Pasaules centrālo banku veicinošā monetārā politika atspoguļojas starpbanku tirgus likmju kritumā, kas pozitīvi ietekmēs kredītņēmēju maciņus, jo samazināsies ikmēneša maksājumi par ņemtajiem kredītiem.
- Valsts parādu verdzībā
Latvija ieguvusi tiesības uz aizņēmumu 7,5 miljardu eiro apmērā. Tā ir summa, kas ir ļoti tuva 2009. gada valsts konsolidētajam kopbudžetam. Nu, ko? Dzīres turpinās?
- Ziedojumu kopapjoms aug. Vai arī turpmāk?
Janvāris parasti ir klusāks laiks daudzās jomās – arī ziedošanas. Tomēr tā «neapklust» pavisam nekad, jo šajā «nozarē» darbojas virkne organizāciju, kuras savas aktivitātes izvērš vienā vai vairākos virzienos.
- Gads, kurš ieies vēsturē
Finanšu tirgos vētra sāk nedaudz norimt, tomēr globālā krīze vēl nav pilnībā pārvarēta, un tās sekas diezgan būtiski izjutīsim arī šogad.
- Banku darbības reforma kavējas 200 gadu
Neraugoties uz lielajiem informācijas plūdiem par pašreizējo ekonomisko krīzi, ne tikai saimnieciskās darbības ierindniekiem grūti aptvert notiekošā mērogu.
- Bankas vilina noguldītājus
Ja vēl pavisam nesen bankas savstarpēji sacentās, kura spēs piedāvāt izdevīgākos kredīta nosacījumus, tad tagad reklāmas klipi aicina iedzīvotājus noguldīt naudu termiņdepozītos par gluži vai aizmirstām procentu likmēm.
- Finanšu tirgos joprojām «karsti»
Centrālo banku un valdību centieni stabilizēt finanšu sektoru sekmējuši starpbanku tirgus lēnu atdzīvošanos un likmju samazināšanos, tomēr finanšu krīze vēl pilnībā nav pārvarēta un tās sekas arvien vairāk sāk izjust daudzu nozaru uzņēmumi.
- Kreditēšanas bums nerimstas
Par spīti pasaules finanšu krīzei un vienas no Latvijas lielākās bankas – Parex bankas – nacionalizācijai, banku sektors valstī turpina attīstīties un durvis vaļā ver jaunas finanšu iestādes.
- Apdrošinātāji pastāvēs – par spīti «pārvērtībām»
Finanšu joma gan pasaulē, gan Latvijā piedzīvo lielus pārbaudījumus. Bankas, līzinga kompānijas cīnās, lai krīzi izturētu «ar godu» un paliktu dzīvas. Nedēļa skaidroja, kā šajā situācijā jūtas apdrošinātāji un kādas ir nākamā gada prognozes.
- Rudens izpārdošana finanšu tirgos
Finanšu krīzes iespaidā investoru «mukšana» no riskantiem aktīviem oktobrī uzņēma apgriezienus, līdz ar to finanšu tirgos strauji kritās akciju un citu aktīvu cenas, kā arī ievērojami palielinājās svārstīgums.
- Līzinga tirgū pārbaudījumi vēl priekšā
Uz Latvijas līzinga tirgu atsaucas viss ekonomikā notiekošais. Kopumā situāciju var raksturot kā lejupejošu, un par to liecina gan ievērojami samazinājies aizdevumu skaits, gan parādnieku daudzuma palielināšanās.