- Eiropas Savienības nauda, zemnieki un politika
Pēdējā laikā izskan bažas gan par to, vai spēsim nodrošināt līdzmaksājumus struktūrfondu finansējumam, gan – cik racionāli saņemto fondu naudu tērēsim.
- Apvienotās Eiropas kosmosa iekarošanas plāni
Novembra beigās Nīderlandes pilsētā Hāgā tikās Eiropas Kosmiskās aģentūras dalībvalstu ministri, lai vienotos par organizācijas budžetu nākamajiem trim gadiem.
- Apvienotās Eiropas kārtējais izaicinājums
Eiropas Savienībā top Visa un MasterCard konkurents – bezskaidras naudas norēķinu sistēma, domāta galvenokārt vienotajai Eiropas ekonomiskajai telpai.
- Kas jādara, lai iekļūtu eirozonā?
Šā gada 7. maijā Eiropas Komisija apstiprināja, ka Slovākija gatava ieviest eiro un tās pāreja uz ES vienotu valūtu notiks 2009. gada 1. janvārī.
- Viseiropas degvīna karš
Degvīna jeb vodkas kara vārdu ieguvušās, Eiropas Savienībā vairākus gadus ilgstošās vētrainās diskusijas starp ziemeļvalstīm un virkni citu valstu par to, kurus no stiprajiem dzērieniem drīkst dēvēt par vodku.
- Eiropas miljonus dalīs drīz
Līdz gada beigām plānots uzsākt vairākas Eiropas Savienības struktūrfondu finansētās programmas. Nedēļa skaidro, kādas tās ir un ko tās piedāvā uzņēmējiem.
- Jaunā vecā Konstitūcija?
Briselē 21. un 22. jūnijā notika ES valstu līderu samits, kura uzmanības centrā pēc Vācijas ierosinājuma bija ES Konstitūcijas izstrāde.
- Dienaskārtībā atkal Turcija
Eiropas Savienība nolēmusi atsākt iestāšanās sarunas ar Turciju, kas atradās strupceļā kopš pagājušā gada jūnija. Sarunas gan būs ļoti ierobežotas un skars tikai vienu no 35 iestāšanās procesa sadaļām.
- Cik varena ir Eiropas birokrātija?
Atzīmējot Romas līguma 50. gadadienu, Eiropas valstu līderi daudz runāja par ciešākas integrācijas nepieciešamību, vajadzību pieņemt Eiropas Konstitūciju un reformēt pārvaldes sistēmu.
- Nesāpīga pāreja uz vienoto valūtu?
Vienotās ES valūtas eiro zonā šobrīd ir jau 13 valstis. Kā pēdējā šajā «klubā» iespraukusies mazā Slovēnija, kurai izdevās tas, ko līdz šim nebija spējusi neviena no eirozonas dalībvalstīm, — nesāpīga pāreja uz jaunu naudas vienību.
- Ultralabējie atgriežas Eiroparlamentā
Eiropas Savienības valstu labējās partijas pēc 12 gadu pārtraukuma atkal ieguvušas savu frakciju Eiropas Parlamentā — pateicoties ES paplašināšanās dēļ par parlamentāriešiem kļuvušajiem deputātiem no Bulgārijas un Rumānijas.
- Paplašināšanās ar īpašiem nosacījumiem
Eiropas Savienībā šis gads nesis ne vienu vien jaunumu. Uzņemot Bulgāriju un Rumāniju, dalībvalstu skaits palielinājies līdz 27.
- Kas jaunajām ES dalībvalstīm «vezumā»?
Ar 1. janvāri Eiropas Savienībai piepulcējušās divas jaunas dalībvalstis — Bulgārija un Rumānija. Nedēļa skaidro, ar kādu mantojumu tās ienāk ES, kādu attīstības ceļu izgājušas un kādas saites tās vieno ar Latviju?
- Kāda būs Vanhanena Eiropa
1. jūlijā par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Somija. Daudzi procesi šajā organizācijā turpmākos sešus mēnešus būs atkarīgi no Somijas premjerministra Mati Taneli Vanhanena lēmumiem.
- Sūdzība ECT ir vēl viena iespēja
Iespēja vērsties pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā mūsu valstī netiek sevišķi popularizēta, arī statistika par iesniegtajām sūdzībām nav viegli atrodama.
- Kā kļūt par Briseles ierēdni?
Kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, arī mūsu valsts pilsoņiem pavērusies iespēja kļūt par ES ierēdņiem ar garantētu mūža darbu, labu algu, pensiju un citiem labumiem.
- Cik maksā ES prezidentūra
Saprotams — katra ES prezidentūra cenšas panākt konkrētus sasniegumus, ar kuriem varētu ieiet Eirosavienības vēsturē, un, protams, šādi mērķi prasa papildu resursus. Bet cik vispār valstij izmaksā prezidēšana ES?
- Turcijas jautājums ES prezidējošajā valstī
Tāpat kā Latvijā arī Austrijā — ES prezidējošajā valstī — šis ir vēlēšanu gads, bet atšķirībā no Latvijas tur par Turcijas iespējamo dalību Eiropas Savienībā ne tikai skaļi diskutē, bet šo jautājumu iekļauj arī priekšvēlēšanu kampaņā.
- Vai laukos visiem jāar, jāecē un jāslauc?
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze februāra sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņa vadītā ministrija nav vienīgā, kam jādomā par lauku problēmām un to attīstību, tādēļ būtu jāierobežo ELFLA atbalsts lauku tūrismam no 2007. līdz 2013. gadam.
- Diskusijas par Eiropas identitāti: senas un nebeidzamas
Pēdējā laikā viens no visaktīvāk un dedzīgāk apspriestajiem jautājumiem ES kontekstā ir — cik tālu ģeogrāfiski ES vēl var paplašināties un ar cik atšķirīgu kultūru un pieredzi apveltītas tautas tā ir gatava uztvert kā 21.gs. Eiropas organisku sastāvdaļu.