- Īsredzīgā sabiedrības drošības politika
Valsts probācijas dienests tika izveidots 2003. gadā, un pēc sešu gadu darba to piemeklē tāds pats liktenis kā daudzas citas iestādes šobrīd – štatu samazināšana, budžeta apcirpšana.
- Atstarotājs tevi padara neredzamu
Lietojot atstarotāju, var kļūt ne tikai redzams, bet arī neredzams. Savukārt uzņēmējiem, kuriem jānosaka, kurš ir un kurš nav atstarotājs, nav nekādu priekšrakstu, pēc kuriem to var izdarīt.
- Atklāj slēptos negadījumus darba vietās
Ik gadu Latvijā darba vietās notiek nelaimes gadījumi, un to «bilance» tiek fiksēta Valsts darba inspekcijā. Taču dažkārt darba devēji neziņo par tiem, tai skaitā arī smagiem, un VDI tikai pēc ilgāka laika uzzina par šiem negadījumiem.
- Bez ieročiem tomēr neiztikt
Atskatoties uz kādu laika periodu, piemēram, gadu, parasti cenšamies pieminēt labos notikumus. Bet ir arī ne tik labi un pavisam slikti. Starp pēdējiem jāierindo pasaules militarizācijas turpināšanās.
- Robežu likvidē, kontrole paliek
Lai arī Latvija ir pievienojusies Šengenas līgumam, tas nebūt nenozīmē, ka tagad Lietuvas un Igaunijas robežu varēsim šķērsot bez pases kabatā un izvairīties no robežkontroles, kaut gan tā ir kļuvusi ievērojami pielaidīgāka.
- Bumbu patvertnes kā «karsts kartupelis»
Vairāk nekā viens miljards latu ir nepieciešams, lai Latvijas valsts spētu nodrošināt savas saistības pret saviem pilsoņiem, kas noteiktas Civilās aizsardzības likumā.
- Vai Latvijas «e–lauki» hakerim ir apgūstami?
Igaunijā notiekošie kibernoziegumi — hakeru ielaušanās valsts un pašvaldību institūciju elektroniskās informācijas laukā — saasināja uzmanību arī uz situāciju pašu mājās, liekot uzdot jautājumu: cik droša ir mūsu informatīvā bāze?
- Braukšanai ar kvadraciklu maz ierobežojumu
Nelielais braucamrīks uz četriem riteņiem — kvadracikls — kļūst aizvien populārāks pārvietošanās līdzeklis. Ir īpašas nomas vietas ar trasēm, bet aizvien vairāk cilvēku atļaujas tērēt palielas naudas summas kvadraciklu iegādei.
- Balongāze sprāgst regulāri, soda maz
Nepaiet ne mēnesis, kad kaut kur Latvijā neuzsprāgst kāds gāzes balons. Vienreiz tas ir mazāks, citreiz atkal skāde lielāka.
- Ārzemniekus inspicēs pamatīgāk
Paredzams, ka pēc pāris nedēļām stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paģērēs gan lielu viesnīcu, gan mazu lauku viesu māju īpašniekiem un darbiniekiem tiesībsargājošām instancēm sniegt ziņas par tajos izmitinātajiem ārzemniekiem.
- Spiegu galvaspilsēta NATO samita gaidās
Spriežot pēc informācijas medijos, jādomā, ka drošības garantētāju vienīgā un galvenā rūpe NATO samita dienās ir ielu iztukšošana no nepiederošiem rīdziniekiem un automašīnām.
- Brīva biznesa niša — privātcietumi
Tikko kāds cietumnieks izmūk, izzāģējot restes vai nolaižoties ar virvi pa logu, no jauna atsākas diskusijas par to, ka valsts nespēj pienācīgā kārtībā uzturēt cietumu sistēmu, taču nekas nemainās.
- Vai izglābs ar plikām rokām
Pēc traģiskās ugunsnelaimes Mirdzas Ķempes ielā, kad, nesagaidījuši glābējus, pa logu izlēca un bojā gāja četri cilvēki, šķiet, katrs rosās, kā māk.
- Kareivis vai glābšanas dienests
Quo vadis NATO? Pagājis tikai nedaudz vairāk par pusotru gadu kopš Latvijas iestāšanās NATO, un mēs jau zinām — nākamais NATO sammits jeb galotņu tikšanās notiks Rīgā 2006. gada novembrī.
- Mīti par bioloģiskajiem ieročiem
1. Bioloģiskie ieroči ir ļoti bīstami. Jā ir — kad tos izmanto nevis teroristu banda, bet gan regulārā armija militāra konflikta laikā. Taču tie nav bīstamāki par dabiskajiem infekciju uzliesmojumiem.
- Bioterorisms — patiešām bīstams?
Kas ir bioterorisms — nopietna problēma, kas mums draud ar globālu bioloģisko katastrofu, vai iedomāta parādība, ko radījuši masu saziņas līdzekļi un pie dzīvības uztur gluži cilvēciskas bailes.
- Rūpnieciska avārija — Latvija tam nav gatava
Latvijā ir gandrīz pussimt paaugstināta riska rūpniecisko objektu, kuri avārijas gadījumos var apdraudēt cilvēku dzīvību un radīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi.