- Neandertāliešus atbrīvo no primitīvo brālēnu auras
Vēl relatīvi nesen ne tikai plašākā sabiedrībā, bet arī zinātnieku aprindās valdīja uzskats, ka neandertālieši bijuši mūsdienu cilvēku priekšteču primitīvākie, brutālākie un mazāk attīstītie brālēni, un tas bijis galvenais iemesls, kādēļ pirms vairākiem tūkstošiem gadu desmitiem viņi nav izturējuši konkurenci ar Homo sapiens un izmiruši.
- Klimata pārmaiņas uzmanības epicentrā
2019. gada beidzamais mēnesis aizrit globālo klimata pārmaiņu zīmē.
- No šūnām līdz eksoplanētām – paziņoti Nobela zinātnes balvu ieguvēji
Vēl deviņi zinātnieki nu varēs lepoties ar Nobela balvas laureāta statusu.
- Aktīvisti traucē lielākā optiskā teleskopa celtniecību Havaju salās
Jau vairākas nedēļas būvniekiem tā arī nav izdevies ķerties pie pasaulē lielākā optiskā teleskopa celtniecības Havaju salās, jo pret to protestē daļa vietējo iedzīvotāju, kuri Mauna Kea vulkāna virsotni uzskata par svētu vietu.
- Mazais solis un lielais lēciens uz Mēness
Nākamnedēļ apritēs tieši 50 gadu, kopš amerikāņu astronauti Nīls Ārmstrongs un Edvīns (Bazs) Oldrins kļuva par pirmajiem cilvēces pārstāvjiem, kuriem bija iespēja pastaigāties pa Mēness virsmu.
- Seriāls Černobiļa uzjunda diskusijas par AES drošību
Televīzijas seriāls Černobiļa, kas vēsta par 1986. gada 26. aprīlī notikušo katastrofu Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā, ir izraisījis lielu ažiotāžu visā pasaulē.
- Ne brīnumlīdzeklis, bet iespēja – vēl vienam ar HIV inficētajam vīruss nomākts
Par Berlīnes pacientu iedēvētā Timotija Brauna izārstēšanās no HIV vīrusa izraisītā AIDS 2009.
- Asteroīda Bennu izpēte sākusies daudzsološi
Amerikāņu kosmiskā zonde OSIRIS-REx tikai decembra sākumā pietuvojās asteroīdam Bennu, taču tā izpētes pirmie rezultāti ir ļoti daudzsološi.
- Japāņu miljardierim sola iespēju apskatīt Mēness neredzamo pusi
Pašlaik 42 gadus vecais japāņu uzņēmējs Jusaku Maezava kļūs par pirmo cilvēku, kurš ar kompānijas SpaceX jauno kosmosa kuģi 2023. gadā dosies tūrisma ceļojumā uz Mēness orbītu – par to šonedēļ īpašā preses konferencē paziņojis SpaceX dibinātājs un vadītājs Īlons Masks.
- Klimata pārmaiņas liek aizdomāties vīna ražotājiem
Vīnkopji daudzviet Eiropā sākuši novākt ražu, kas, pateicoties karstajai un sausajai vasarai, solās būt krietni labāka nekā divus iepriekšējos gadus, lai gan vēlajām vīnogu šķirnēm lietus par ļaunu nenāktu.
- Senākais vīns izgatavots pirms 8000 gadiem Gruzijā
Zinātnieki ir pārliecināti, ka vīna raudzēšanas mākslu cilvēki apguvuši neolīta laikmetā – pēc tam, kad Āzijas dienvidrietumos radās pirmās pastāvīgās cilvēku apmetnes, kuru iedzīvotāji sāka kultivēt un audzēt dažādus savvaļas augus un pieradināja pirmos mājdzīvniekus.
- Nāves jūras rokraksti turpina atklāt noslēpumus
Izmantojot ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) izstrādātu attēlveidošanas metodiku, Jeruzalemes Ebreju universitātes doktorantūras studentam Orenam Ablenam izdevies atšifrēt vēl vairākus Nāves jūras rokrakstu (sauktu arī par tīstokļiem, ruļļiem vai manuskriptiem) fragmentus, kas līdz šim glabājušies Izraēlas Senlietu pārvaldes arhīvos.
- Kas notiks ar unikālo sālsezeru?
Par Nāves jūru sauktais sālsūdens ezers, kas atrodas uz Izraēlas un Jordānijas robežas, ir viena no unikālākajām ūdenskrātuvēm uz mūsu planētas, taču cilvēku darbības rezultātā tā līmenis un platība ar katru gadu samazinās.
- Maiju civilizācija bijusi attīstītāka, nekā uzskatīts
Seno maiju civilizācija, kas savu uzplaukumu Centrālamerikā piedzīvoja pirms aptuveni 1200 gadiem, bija sasniegusi aptuveni tādu pašu attīstības līmeni kā seno grieķu vai ķīniešu sabiedrības.
- LiDAR tehnoloģija – nenovērtējams palīgs arheologiem
Lāzerskenēšanas jeb LiDAR tehnoloģija ir relatīvi jauns instruments, ko arheologi izmanto tikai kopš 1985. gada.
- Maiju civilizācija bijusi attīs tītāka, nekā uzskatīts
Seno maiju civilizācija, kas savu uzplaukumu Centrālamerikā piedzīvoja pirms aptuveni 1200 gadiem, bija sasniegusi aptuveni tādu pašu attīstības līmeni kā seno grieķu vai ķīniešu sabiedrības.
- Sadalītas Nobela zinātnes prēmijas
Šā gada Nobela prēmijas medicīnā un fizioloģijā, fizikā un ķīmijā ir atradušas savus īpašniekus.
- Gada atklājums – sintētiskā šūna
Tuvojoties gada nogalei, pasaules vadošie zinātnes izdevumi mēdz apkopot gada nozīmīgāko atklājumu un zinātnes notikumu sarakstu.
- Japāņu zonde nesasniedz Veneru
Japānas kosmosa izpētes aģentūras JAXA vadītāji pagaidām nav līdz galam noskaidrojuši misijas Akatsuki neveiksmes cēloņus.
- Eiropas zemnieki – Tuvo Austrumu ieceļotāju pēcteči
Starptautiskas zinātnieku grupas veikts pētījums, kurā analizētas pirms aptuveni 8000 gadiem dzīvojušu Eiropas iedzīvotāju DNS, liecina, ka zemkopju dzīvesveidu Eiropā ieviesuši ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem.