- Tā precas latvieši
No baltas princešu kleitas, pušķa mešanas, atslēgas kabināšanas pie tilta, salūta un vecmeitu ballītes līdz tautiskā stilā ieturētām svinībām senlatviešu tērpos – tā precas Latvijā.
- Drošības sajūta. Saldētavā
«Mūsu veikalā visas saldētavas izpirktas,» skaidro kāds pārdevējs, kad brīnos par saldēšanas kameru neesamību. Lielais pirkšanas bums esot sācies vasaras vidū, ogu laikā.
- Mēs aizlidojam otrdien...
Tāds pavisam vienkāršs, atsvešināts teikums parādījās kādā interneta lappusē, kas vēstīja par aizbraucošajiem latviešiem: «Mēs aizlidojam otrdien.» Un viss.
- Spītējot dižajai ķibelei
Katru dienu mūs pāršalc jaunas ziņas par bankrotējošiem uzņēmumiem, taču joprojām netrūkst arī tādu, kuri šajā trauksmainajā un riskantajā laikā izvēlējušies uzsākt darbību vai pilnā sparā attīstās.
- Krīze pirmkursnieku izvēli nemaina
Starta šāviens jauno studentu uzņemšanai šogad neizskanēja kā uzvaras zalve. Bailēs, ka ekonomisku apsvērumu dēļ vidusskolu absolventi dosies meklēt laimi ārzemēs, nevis skolas solā, augstskolu vadītāji pīpēja pesimistiskus scenārijus.
- Neuzvarētās dvēseles
Izvērtējot vēsturi, 23. augusts man saistās ne vien ar Baltijas ceļu – šo nevardarbīgās pretošanās brīnumu, bet arī ar tiem miljoniem nevainīgu cilvēku, kurus noslepkavoja divu prātu zaudējušu agresoru iegribu dēļ.
- Kalpone un karaliene arī Dieva priekšā
Nevienu mirkli viņa nebija ārpus lomas. Vai tā bija režisora, tuvinieku, cienītāju vai pašas dota – tā bija konkrēta loma.
- Vēl ir vieta brīnumiem
Nākamnedēļ Aglonā atkal pulcēsies tūkstošiem cilvēku, kuri atzīmēs Svētās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas dienu.
- Aglona Svētās Marijas apmeklētā
Šeit, pie Aglonas bazilikas, parādījusies Svētā Marija. Aglonas dievmātes svētbildi ticīgie uzskata par brīnumdarītāju. Ne velti Aglona ir vienīgais katoļu dievnams Latvijā, kuram piešķirts bazilikas statuss.
- Nemirstības anatomija
Kopš cilvēces pirmsākumiem homo sapiens vienmēr ir centies kādu pielūgt – vai tie bija dievi vai atnācēji no kosmosa, kuru attēli iegrebti alu un tempļu sienās (un mūsdienu prātiem joprojām nav saprotami).
- Vai viegli būt atšķirīgam?
Pasaules reliģiju eksperts Renē Žirārs reiz teicis, ka pasaule pastāv uz grēkāžu pleciem. Proti, vairākums cilvēku apvienojas cīņā pret kaut ko, lai paši justos labāk.
- LATVIEŠU VALODA – FOREVER!
Valoda, kurā runāja valodnieks Endzelīns, vārsmoja dzejnieks Rainis un dainas pierakstīja skolotājs Barons, vairs nav tāda kā senāk.
- Celtnieki un pārdevējas izdzīvo arī krīzes apstākļos
Tipisks Latvijas bezdarbnieks ir vīrietis vecumā no 45 līdz 54 gadiem ar profesionālo izglītību – šādu fotorobotu veido bezdarbnieku statistikas vidējie rādītāji. Interesants šis fakts ir tāpēc, ka agrāk bez darba pārsvarā bija sievietes.
- Kad valsts sāk tēmēt uz pašu cilvēkiem
Stāsts par to, kā divi zaķi tiek nošauti ar vienu šāvienu, dzirdēts gan mazos miestos, gan lielpilsētas bulvāros.
- Kubas spiegi apsēduši Ameriku
Līdz ar ASV jaunā prezidenta Baraka Obamas nākšanu pie varas izskanējušas optimistiskas prognozes par attiecību uzlabošanu ar Kubu un pat iespējamu ekonomiskās blokādes atcelšanu attiecībā uz Brīvības salu.
- Aizliegtā mīla: attiecības starp skolēnu un skolotāju
Pirms vairāk nekā 30 gadiem mierīgā Latvijas un Lietuvas pierobežas miestiņa dzīvi sapurināja ziņa, ka 11. klases skolnieks iemīlējies skolotājā un arī viņa nav vienaldzīga.
- Siers ar noslēpumu
Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo! Ikviena īsta saimniece to Līgo vakarā dzirdējusi ne reizi vien.
- Deficītam un palīdzībai
Runas par talonu sistēmas ieviešanu arī Latvijā izraisījušas samērā paredzamu satraukumu un izbrīnu. Patiešām – nedzīvojam taču kara apstākļos, neesam nedz čučhes filozofijas pārņemtā Ziemeļkoreja, nedz fideliskā.
- Talonus izmantot pratām un pratīsim
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šogad papardēs atradīs vai nu Starptautiskā valūtas fonda aizdotu valūtu, vai Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sacerētu instrukciju par talonu ieviešanu un lietošanu Latvijā. 22. maijā.
- Apstāties purva malā
«Es sāku ievērot, ka nākamās dienas 50 grami paliek arvien lielāki, pārvērzdamies par 100 gramiem, tad par 200, un tad aizgāja pavisam,» savu dzērāja dzīvi atceras populārais dziedātājs Viktors Lapčenoks.