- Ražo un pēta antimatēriju. Vai kaut kur Visumā ir anticilvēki?
"Bieži negadās, kad zinātnisks raksts uzreiz pēc tā publicēšanas profesionālā žurnālā nonāk "BBC News".
- Lādēsim ātrāk un lietosim ilgāk!
Mūsdienās aizvien lielāka loma ir akumulatoriem jeb baterijām: tās uztur "dzīvību" ne tikai mūsu viedtālruņos, personālajos datoros un citviet, bet dzen uz priekšu arī elektromobiļus.
- Notekūdeņi – sabiedrības veselības spogulis
Izrādās, ka notekūdeņi ir ne tikai slogs pilsētas komunālajai saimniecībai un videi, tie var būt arī vērtīgs izpētes avots.
- "Zvaigžņu karu" cienīgas tehnoloģijas top arī realitātē
"Diemžēl šobrīd karš ir tas, kas strauji virza uz priekšu jaunu tehnoloģiju attīstību," saka Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un virsmu tehnoloģijas institūta vecākais pētnieks, ķīmijas doktors Andrejs Šiškins, kurš faktiski no atkritumiem radījis inovatīvu materiālu, kas ir izturīgs pret ļoti augstu temperatūru un ļoti viegls.
- Radīt vielas saudzīgāk un lētāk
"Strādājot zinātnē, katra diena ir citādāka. Allaž jāizglītojas, jābūt apritē, jāzina, kas jauns notiek tavā nozarē. Darbošanās laboratorijā līdzinās izmeklētāja darbam, tikai daudz drošāks, jo nav jāsastopas ar likumpārkāpējiem," saka Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece, ķīmijas doktore Liene Grigorjeva.
- Nemanāmie mājas viesi
Ieraugot savā miteklī prusaku vai kodi, parasti esam satraukti un mēģinām atrast veidus, kā šos netīkamos viesus iznīdēt vai aizbiedēt.
- Vai latvieši būs pirmie?
Viņi vēl ir studenti un skolēni, bet cer paveikt to, kas, iespējams, vēl nevienam nav izdevies: palaist kosmosā lieljaudas raķeti, nevis no zemes, bet no stratosfēras balona.
- Mikroskopiska sēne palīdz augiem sazināties
Pateicoties mikroskopiskām sēnēm, kas mitinās augsnē un spēj ieaugt augu saknēs, 90 procenti augu – koki, lakstaugi, sakņaugi – veido savā starpā saziņas tīklu vai, zinātniski izsakoties, asociācijas.
- Ko stāsta komētu spožums?
"Pētot komētas, pētnieki cenšas uzzināt vairāk par Visuma un Zemes izcelsmi, kā arī ūdens veidošanās mehānismiem uz komētām un Saules sistēmā," tā par savu darbu saka Ventspils Augstskolas lektore un Ventspils Starptautiskā radioastrono-mijas centra (VSRC) pētniece Karina Šķirmante.
- Atklāts unikāls mikroorganisms – omega-3 ražotājs
Kad pirms aptuveni astoņiem gadiem Krišs Spalviņš uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūrā vides zinātnes jomā, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga lūdza noskaidrot, kāpēc zivju milti, ko saražot var gana vienkārši, ir salīdzinoši dārgi.
- Vai Marsa iekarotāji ēdīs Latvijas spirulīnu?
"Mēs tieši tagad vācam ražu," saka Agnese Stunda-Zujeva, aicinot tālāk ražotnē, kurā unikālos bioreaktoros vairojas mikroorganisms spirulīna – uzturā izmantojama zilaļģe.
- Meklē Latvijas "pirkstu nospiedumu" medū
"Man ir svarīgi dot savu devumu medus tirgus sakārtošanā, izpētīt, kas raksturīgs tieši Latvijas medum, kā arī popularizēt mūsu valstī ievākto medu," tā par savu darbu saka Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes doktorants un zinātniskais asistents, kā arī institūta "Bior" vecākais eksperts Krišs Dāvids Labsvārds.
- Atrasts ierocis pret baktēriju visbīstamāko sargu
Viens no pagājušā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas izceltiem pašmāju zinātnes sasniegumiem ir jauna ķīmiska savienojuma izstrāde – to var pievienot antibiotikām, tādējādi nomācot baktēriju rezistenci pret ārstēšanu ar antibiotikām.
- Vai esi labāks par mākslīgo intelektu?
Pagājušā gada nogalē tiem, kam patīk izmēģināt jaunākās tehnoloģijas, radās iespēja izmantot aizraujošu mākslīgā intelekta rīku "Open AI" čatbotu.
- Nanoroboti cilvēka ķermenī nav fantāzija!
"Magnetotaktiskās baktērijas ir šajā burkā, bet jūs tās neredzat, jo tās ir mikroskopiskas. Tas, ko jūs redzat burkā peldam, ir dažādi citi upes iemītnieki, piemēram, kukaiņi un mazi gliemezīši," saka Latvijas Universitātes Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijas laborante, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes maģistrantūras studente Paula Biseniece.
- Koka ledusskapis, kas darbojas bez elektrības
"Mēs institūtā daudz domājam, kā varam lietderīgi izmantot to, kas pagaidām netiek pilnvērtīgi izmantots," saka Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ilze Vamža.
- Nākotnē dzīvosim bateriju ielenkumā
Lai iegūtu un uzglabātu dabisko avotu – saules, vēja un ūdens – enerģiju, pagaidām cilvēks nav izgudrojis neko labāku par baterijām un akumulatoriem.
- Dažas lietas mēs nekad nesapratīsim
Astrofiziķis Kārlis Puķītis netic horoskopiem, bet viņa interešu lokā arī ir zvaigznes – zvaigžņu spektroskopija, kas ļauj iedziļināties Visuma pagātnē un spriest par tā nākotni.