- Jo lielāka alga, jo vairāk jāsamaksā valstij?
Jau daudzus gadus laiku pa laikam publiskajā telpā ir dzirdama doma – vai tikai nevajadzētu no tiem, kas pelna vairāk, paņemt lielākas summas nodokļu veidā.
- Vajag vai nevajag mums tādu budžetu?
Nākamā gada valsts budžeta projekts veidots ar attieksmi, ka no dižķibeles apsēstas valsts Latvija ir pārvērtusies par veiksmes stāstu, un starptautisko aizdevēju stingrā roka arī vairs nav vajadzīga, paturot gan prātā, ka miljardi ir jāatdod.
- Arī Latvijai savus viesstrādniekus?
Arvien uzstājīgāk tiek diskutēts – lai Latvijas ekonomika spētu sekmīgi attīstīties, mums būtu jāiet Vācijas, Lielbritānijas un vairāku citu valstu pēdās, ievedot ārvalstu strādājošos.
- Piekaramo atslēgu daļai augstskolu?
Arvien vairāk Latvijas jauniešu dod priekšroku mācībām ārzemēs, mūsu augstskolas starp pasaules prestižākajām mācību iestādēm atrast ir nereāli, bet rektori paziņo, ka izglītības ministrs ir zaudējis viņu uzticību tieši pēc atziņas, ka daļa augstskolu būtu jāslēdz.
- Visi pie virtuālajām urnām?
Mūsdienu sadzīve paģēr daudzas lietas kārtot, izmantojot internetu, un burtiņš «e» pirms dažādiem terminiem jau sen vairs nav nekāds retums.
- Vēlreiz uz bodi pēc vilcieniem?
Kad tika parakstīts līgums par jaunu vilcienu piegādi Latvijai, vienu brīdi jau šķita, ka valstij ir izdevies pabeigt vismaz vienu nebeidzamo stāstu, bet nekā.
- Nost ar vantīs kāpējiem?
Bija laiks, kad pasaulē zināma daļa sabiedrības aizrāvās ar plankingu.
- Šurp, «planšetniek», uz skolu, es būšu teicamnieks
Iespējams, aiz līdzjūtības pret bērneļiem, kuriem ikdienā jānēsā lieli smagumi, jo skolas somas piebāztas ar grāmatām un darba burtnīcām, vai arī rūpēs par vecāku makiem, kas cieš, lai to visu nopirktu, Izglītības un zinātnes ministrija jau tuvāko divu trīs gadu laikā grib pāriet uz digitalizētu mācību procesu, katram skolēnam un skolotājam izsniedzot planšetdatoru.
- Sitam pa Latvenergo maku?
Tiesa ir atklājusi kļūdas, piemērojot elektroenerģijas tarifus iedzīvotājiem.
- No pudeles gluži kā no krāna?
Ir pietiekami, ja rīdzinieki var dabūt dzeramo ūdeni no krāna, bet varbūt viņiem ir jādod iespēja to nopirkt arī pudelītēs?
- Vilcienu piegādātājs jātriec ratā?
Faktiski tikai nupat ir noslēgts līgums ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles par jaunu vilcienu piegādi Latvijai.
- Gaļas izcirtējiem valodu zināšanas nedrīkst prasīt?
Savulaik tālajos deviņdesmitajos gados kādā no Latvijā iznākošajiem laikrakstiem parādījās darba sludinājums – tirgū vajadzīgs gaļas izcirtējs, vācu valodas zināšanas nav nepieciešamas.
- Jābēg no pensionēšanās brīža?
Vienmēr ticis uzskatīts, ka ķeršanās klāt pensijām līdzinās politiskajai pašnāvībai.
- Aizsardzības cena – 2% no IKP?
Katra ministrija grib panākt, lai vismaz kādreiz tai tiktu vairāk budžeta naudas nekā šobrīd.
- Ar varu pārņemtā banka?
Par notikumiem saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu valsts rokās jau ir dzirdētas daudz un dažādas sazvērestības teorijas, un kādreiz, tās visas saliekot kopā, droši vien varēs uzņemt Holivudas grāvēju cienīgu filmu.
- Atslēgas bankai un beigta balle?
Amerikāņu filmās bieži redzēts, ka ģimenes tēvs, kurš tikko zaudējis darbu, atstāj bankai savas kredītā pirktās savrupmājas atslēgas un... viss. Vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās, un vai šāds atstāto atslēgu princips būtu jāievieš arī Latvijā?
- Ar ripu pa dvēseli «batjkam»?
Par batjku dēvētā Aleksandra Lukašenko vadītā Baltkrievija jau ilgu laiku tiek uzskatīta par Eiropas pēdējo diktatūru, tomēr tieši tur 2014. gadā ir paredzēts pasaules hokeja čempionāts.
- Augstāku barjeru referendumiem?
Savulaik, sajūtot sirdī neapmierinātību, daļa sabiedrības skrēja uz kādu populārāku televīzijas pārraidi, tad popularitāti ieguva KNAB, bet vēl vēlāk – Valsts kontrole.
- Par fotoradaru labāk nedomāt?
Šķiet, ceļu policistu eksistence nekad nav radījusi tik daudz jautājumu un sašutuma kā pēdējā laika jaunievedums Latvijā – fotoradari uz ceļiem.
- Ar reitingu pa pieri?
Pērn starptautiskās kredītreitingu aģentūras pazemināja ASV vērtējumu par vienu punktu, līdzīgu situāciju nupat piedzīvoja deviņas ES valstis, savukārt Latvijai to ir nedaudz palielinājuši… Bet vai šie reitingu aģentūru paziņojumi tiešām ir tik autoritatīvi, tik vērtīgi un noderīgi?