- "Mēs 2004. gadā, un 25 valstu Eiropa: krīze vai reforma?"
Ministru prezidenta Einara Repšes runa 9. Eiropas forumā Berlīnē 2003.gada 15.novembrī.
- "Tauta, kas atceras savu dzejnieku dzeju, nekad neiznīks"
Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna pēc iestudējuma dzejnieka Ojāra Vācieša 70. jubilejas piemiņai "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts" Dailes teātrī 2003.gada 13.novembrī.
- "Zinātniskajai domai ir cieša kopība ar demokrātijas garu"
Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas noslēguma runa Pasaules zinātnes foruma plenārsēdē Budapeštā 2003. gada 10. novembrī.
- Monetārā politika ekonomikas pārveides gaitā
Viena no galvenajām Latvijas ekonomiskās politikas iezīmēm ir orientācija uz ilgtermiņa stabilitāti. Tieši tāpēc tā ir iemantojusi uzticību gan valsts iekšienē, gan ārpus tās.
- Mums ir savi pamati gēnu medicīnai
Var jau būt, ka pēc nedaudz gadiem, apmeklējot ārstu, pacientam nāksies uzrādīt arī savu gēnu pasi.
- Par Latvijas Zinātņu akadēmijas statusu sabiedrībā
Latvijas Zinātņu akadēmija pēdējā laikā tiek identificēta ar savu prezidentu. Šodien, LZA pilnsapulcē, viņa kandidatūra tiek izvirzīta ievēlēšanai uz otru reizi, un jau zālē pirms balsošanas bija jūtams liels atbalsts Jānim Stradiņam.
- Par zinātnes stāvokli Latvijā
Pašreizējā zinātnes stāvokļa analīze liecina, ka 21.gadsimtā Latvijas zinātnieki ieiet gan ar sasniegumiem, gan ar problēmām. Pēdējās gan nav tik būtiskas, lai nevarētu apgalvot, ka zinātne Latvijā vēl eksistē.
- No Jelgavas lasītavas pie pasaules fondiem
Ilona Dobelniece, LLU Fundamentālās bibliotēkas direktore: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka, kas dibināta 1939. gadā, ir lielākā lauksaimniecības un saskarnozaru informācijas krātuve Latvijā.
- Lai videi draudzīga uzņēmējdarbība arī Latvijā
Dace KAUŽĒNA, Latvijas Universitātes doktorante: Videi draudzīga uzņēmējdarbība ir nosacījumu kopums, kas jāievēro uzņēmējam, lai neradītu kaitējumu videi.
- Kad lauki un lauksaimniecība krustcelēs
Juris Bozovičs, Ludzas rajona padomes un Malnavas pagasta padomes priekšsēdētājs: 1998. gadā firma "Blezūrs konsultāciju birojs" pētīja Talsu un Ludzas rajonu iespējamās administratīvi teritoriālās reformas aspektā.
- Kad Eiropas lauku attīstības jaunā politika tieši skar arī Latviju
Prof. Baiba RIVŽA, doc. Maiga KRŪZMĒTRA: Lai apskatītu lauku jauno attīstības politiku, vispirms nedaudz jāpievēršas sabiedrības vispārējās attīstības jaunajai izpratnei.
- Lai neaizmirstam: Jelgavas Pētera akadēmija ir pirmā zinātniskā institūcija Latvijā
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis STRADIŅŠ: Par Academia Petrina Jelgavā zinātnes vēsturnieku auditorijā un Latvijas akadēmiskajās aprindās ir tik daudz runāts, ka grūti te piebilst kaut ko gluži jaunu.
- Viņš, Pauls Šīmans: mūsdienu pārnacionālās politikas konsekvents adepts
P.Šīmaņa darbība ir tikusi un tiek uztverta pretrunīgi. Jau laikabiedru skatījumā Šīmanis baudīja gan jūsmīgu atzīšanu līdz pēkšņam noliegumam, gan noklusēšanu vien tāpēc, ka Šīmaņa pasaules skatījums neatbilda pastāvošajam.
- Viņš, Pauls Šīmans: anacionālas valsts teorijas un mazākumtautību tiesību pārstāvis
Ļoti svarīgi ir pasvītrot to, cik agri Pauls Šīmanis atzina vairākumā esošās latviešu tautas tiesības noteikt pašai savu likteni.
- Viņš, Pauls Šīmans: totalitārisma sabrukuma un demokrātijas uzvaras paudējs
Pauls Šīmanis dzīvoja laikā, kad uzvirmoja politiskas un nacionālistiskas kaislības, izplatījās rasisms un antisemītisms, daudzi cilvēki domāja un rīkojās neiecietīgi, nešēlīgi.
- Pauls Šīmanis kā neatkarīgai Latvijai lojāls nacionālo minoritāšu aizstāvis
20.gados un 30.gadu sākumā P.Šīmanis bija pats redzamākais un ietekmīgākais vācu politiķis Latvijā.
- Pauls Šīmanis kā tiesiskas valsts idejas atbalstītājs
Mūsdienu Latvijas vidējās un jaunākās paaudzes juristi Paulu Šīmani gandrīz nepazīst. Tas arī saprotams.
- Par Latvijas un Eiropas demokrātu, patriotu, konsekventu eiropieti un pasaules taisno
Latvijas Zinātņu akadēmijā notika zinātniskā konference "Paula Šīmaņa vēsturiskais devums etniskās saskaņas veidošanā Eiropā un Latvijā".