- Sauli smeļas liels un vēl lielāks
Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra, ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija (SES) Latvijā – Kalkūnes SES, kuras jauda ir 13,3 megavati (MW).
- Gatavi pārcirst saiti ar Krieviju jau drīzumā
Baltijas valstīs un Polijā sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem būs prasījusi pie diviem miljardiem eiro.
- Saules ķērāji uz citas dzīves sliekšņa
Tie mikroģeneratori, kuri savā īpašumā uzstādīto saules enerģijas elektrosistēmu AS "Sadales tīkls" pieslēgs, sākot ar šī gada 1. maiju, vairs nevarēs izmantot neto uzskaites sistēmu, bet tikai neto norēķinu sistēmu, kuras ietvaros uzkrāto elektroenerģijas pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš to uzglabās "virtuālā makā".
- Jūras bangu potenciāls vēl bērna autiņos
Vai jūras viļņu enerģijas ķērāji nākotnē konkurēs ar vēja ģeneratoriem?
- Saules parki top pārāk lēni
Lietuvā un Igaunijā jau darbojas lielie saules parki ar kopējo jaudu pie 2000 megavatu.
- Gatavo ragavas vasarā
Lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, vēl daudzviet Latvijā tiek plānota pāreja uz šķeldas apkuri.
- Pieaug konkurence elektromobiļu uzlādes tirgū
Uzņēmums "Ignitis Latvija", kura īpašnieki "Ignitis Group" Latvijā plāno izveidot lielu saules un vēja enerģijas portfeli, nolēmis attīstīt arī elektroauto uzlādes staciju biznesu, Ķekavas novadā uzstādot septiņas uzlādes stacijas.
- Īstais laiks biržas tarifa izmantošanai
Īstais laiks biržas tarifa izmantošanai Elektrības cenas turpina krist, taču biržas tarifa izmantotāju skaits aug ļoti lēni Raivis Šveicars 46 centi par kilovatstundu (kWh) – tāds bija elektrības vidējās cenas viena mēneša rekords 2022.
- Atomelektrostacija: vai Latvijai to vajag?
Situācijā, kad gan Latvija, gan Igaunija vērtē kodolenerģētikas attīstību kā potenciāli labāko risinājumu energoapgādes nodrošināšanai nākotnē, teorētiski ir iespējama abu valstu sadarbība, vienlaikus attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
- Degviela no vistu mēsliem
Latvijā aktīvi attīstās atjaunojamās degvielas – biometāna – ražošana.
- Lietuvieši tīko pēc Latvijas saules
Par 178 miljonu investīcijām vairākos saules parkos Latvijā paziņojis Lietuvas enerģētikas grupā "Ignitis Group" ietilpstošais atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables".
- Kad mājas sienas palīdz… taupīt
Pasīvās ēkas apsildei var pietikt ar vienu eļļas radiatoru
- Vai opera un ģilde nosmeļ krējumu?
No Atveseļošanas fonda miljoniem energoefektivitātei, ko iespējams izmantot arī vēsturiskās ēkās, lauvas tiesa paredzēta Latvijas Nacionālajai operai un baletam, kā arī Lielajai ģildei.
- Paņemt siltumu gudri: optimizējot iespējas
Centralizētā siltumapgāde no saules enerģijas kļuvusi par realitāti
- Vai izmantot dabasgāzi ir liekulīgi?
Kaut gan Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt Eiropas Savienības klimatneitralitāti, Krievijas iebrukums Ukrainā pāris plānotos darbus pamainījis, piemēram, atteikšanos no dabasgāzes kā fosilā kurināmā.
- Vai zaļās enerģijas ražošanu apdraud nepietiekama tīklu jauda?
Elektroenerģijas infrastruktūrā desmit gadu laikā investēs gandrīz divus miljardus eiro
- Vai "Latvenergo" nosmels visu saules enerģiju?
AS "Latvenergo" paziņojusi, ka būvēs septiņas jaunas saules enerģijas stacijas ar kopējo jaudu 40 megavati (MW).
- Būvniecība uz ilgtspējas ceļa
Līdz ar stingrākām zaļā iepirkuma prasībām vairāk būs ēku, kas taupa un, iespējams, arī pašas ražo enerģiju.
- Galīgais "jā" attiecībām par naudu
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem būtiski mainīti principi, pēc kādiem kopējā tīklā varēs nodot mājsaimniecību pašu saražoto elektroenerģiju.
- Enerģētikas plāns gaida kapitālo remontu
Jaunā ģeopolitiskā situācija paildzinājusi priekšdarbus pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna.