- Novadu valodu spogulī
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) šogad Jāņa Endzelīna vārdbalvu piešķīrusi LZA akadēmiķei, valodniecei, dialektu un izlokšņu pētniecei, ģeolingvistei Annai Stafeckai.
- Vai sāļvira ir bīstama latviešu valodai
Akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rezultāti šogad izraisījuši gan sašutumu, gan diskusijas par to, kā un kam vajadzētu vai nevajadzētu veidot un piedāvāt jaunvārdus.
- Tautas pašapziņu ceļot
Pēdējos gados īpaši daudz runājam par latviešu valodas godāšanu, tāpēc vērts atcerēties laikus, kad latviešu tautas tiesības izteikties dzimtajā valodā bija ļoti ierobežotas.
- Rakstniece: "Grūtākais, ko esmu rakstījusi"
Rakstniece Laura Vinogradova gan aicināja citus literātus piedalīties konkursā "Viegli lasīt", gan pati iesniedza savu stāstu "Autoveikals", kas nokļuva uzvarētāja godā.
- Vieglās valodas auditorija ir plaša
Kopš 2000. gada, tātad jau 23 gadus, Latvijā pastāv Vieglās valodas aģentūra (VVA).
- Lai latviešu valoda plūst
Šodien, 28. aprīlī, atjaunotajā Rīgas Cirka ēkā norisināsies Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ceremonija, godinot spilgtākos pagājušā gada literāros darbus un to autorus.
- Balvas izciliem skatuves māksliniekiem
Aktrises Lilitas Bērziņas vārdā nosaukto balvu par profesionāli daudzveidīgu, nobriedušu un spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā saņems Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa.
- Seko zīmei "Laba valoda"
Apbalvoti Valsts Valodas centra (VVC) ikgadējās akcijas "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē" laureāti – preses un tīmekļa izdevumi, kuros atrodami ne tikai saturīgi, bet arī labā latviešu (šogad pirmoreiz – arī latgaliešu) valodā tapuši raksti.
- Ukraiņu valoda ir ierocis
Kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā un vēl vairāk pēc pilna apjoma kara sākuma visā Ukrainas teritorijā arvien vairāk tās iedzīvotāju izvēlas runāt savas valsts valodā – ukrainiski.
- Koncerti Ukrainas brīvībai
Piektdien, 24. februārī, un sestdien, 25. februārī, attiecīgi – atjaunotajā Rīgas cirka arēnā un laukumā pie Kongresu nama notiks divi koncerti, iezīmējot gadu Ukrainas cīņai ar agresorvalsti Krieviju par savas valsts neatkarību un brīvību.
- Strādājot zinātnei un tēvzemei
Pirms 150 gadiem 22. februārī (pēc tobrīd vēl lietotā Jūlija kalendāra 10. februārī) Kauguru pagastā piedzima kāds zēns.
- Pārtulkot Ukrainas vārdus latviski
Drīzumā Latviešu valodas aģentūra (LVA) laidīs klajā Latvijā ārkārtīgi gaidītu darbu – "Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā.
- Okupeklis – Gada vārda godā
Kopš 2003. gada ik gadu Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa roku rokā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju izsludina Gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu un savārstījumu.
- Kad Asarītim kaimiņos ir Raudulītis
Ukrainas kara iespaidā itin bieži dzirdam spriedumus par to, kādā vārdā vajadzētu vai nevajadzētu dēvēt vienu vai otru ielu, skvēru vai laukumu.
- Bērziņš, Mitrāns vai tomēr – Putināns?
Nesen Latviešu valodas aģentūra laidusi klajā trešo, noslēdzošo pētījumu par latviešu uzvārdiem, kas atrodami arhīvu materiālos.
- "Nekad nav tulkots tik, cik tagad"
LU Akadēmiskais apgāds nesen laidis klajā valodnieka, tulkotāja un profesora Andreja Veisberga sarakstīto monogrāfiju "Tulkojumi latviešu valodā. 16.–20. gadsimta ainava".
- Valsts valodas dienai par godu
Pagājušajā sestdienā, 15. oktobrī, notika VIII Pasaules diktāts latviešu valodā – par godu Valsts valodas dienai.
- "Janvārim" – pirmizrādes
Rīt, 19. oktobrī, Viestura Kairiša filmu "Janvāris" demonstrēs 17. Starptautiskais Romas filmu festivāls, kas to iekļāvis Progresīvā kino programmas konkursa sadaļā.
- Eiropas filmu konkurss
Sācies "European Film Challenge" konkurss, kur dalībniekiem desmit nedēļu laikā legālās platformās jānoskatās desmit Eiropas filmas un katru reizi pēc noskatīšanās filma jāreģistrē vietnē "europeanfilmchallenge.lv", ievietojot attēlu, kas parāda, kur un kā viņi filmu noskatījušies – kinoteātrī, festivālā, TV vai tiešsaistē.
- Atvadoties no Svetlanas Bless
Dažas nedēļas pirms savas 80 gadu jubilejas piektdien mūžībā devusies Latvijas Nacionālā teātra aktrise Svetlana Bless, starp kuras spilgtākajām lomām bija Žurka Kornēlija.