- ESEJA. Cilvēks – Andrejs Upmacis
Meklējot senāk izdzīvotu mūžu pēdas, apstājos pie rencēnieša Andreja Upmača – šobrīd 91 gadnieka atmiņu dzirkstīm ceļā no Rencēniem līdz Šatrai Francijā un atpakaļ no 1944. gada augusta līdz 1945. gada 26. oktobrim, no izbaudītās Sibīrijas garšas izsūtījumā, no vēlmes būt noderīgam savai zemei un cilvēkiem, atklājot sirds piederību Latvijai, no prasmes izpētīt dzimtas koku, no tālredzības smelt dimantus no avotiem, kas neaizsalst un neiznīkst, atstājot piedzīvoto kā vēstures liecības nākamajām paaudzēm. Varavīkšņoti nodzīvots viens vienīgs tāds mūžs. Ikviens solis Andreju Upmaci katru dienu vedis pretim jaunām krustcelēm, un vajadzēja izšķirties, uz kuru pusi iet un kāpēc iet.
- VIETA - Rencēnmuiža
Septiņu kilometru grants noklāta lauku ceļa līkumotā lentā no Rencēnu centra pa Maizes pelnīšanas kalnu un pāri Greizajam tiltam ieraugām uzrakstu „Rencēnmuiža”, aiz kura abās pusēs nācējus un braucējus sagaida dubultās ozolu alejas, saslēgušas zaru rokas spēka arkās pāri galvām.
- Mīlestības mūžības gaismā, gadu gredzenos ieskauta, 1991. gada barikāžu atceres laika 25. gadadiena Burtnieku novada Rencēnu pagastā ienāca īpaši gaidīta
Šī atceres saspēle notika 2016. gada 22. janvārī Rencēnu kultūras namā pamatskolas bērniem un jauniešiem kopā ar ieinteresētajiem pagasta iedzīvotājiem un barikāžu dalībniekiem.