- Misiņa lejkanna ziemas dārzam
19. gadsimtā darinātā lejkanniņa muzejā nonākusi 20. gadsimta 30. gados, kad pirmo reizi minēta vecajā inventāra sarakstā.
- Kartupeļu mizotājas
Glezna muzejā nonākusi, pateicoties nezināmam dāvinātājam, stipri bojāta, tā ir 20. gs. 30. gados Kārļa Grūbes darināta.
- Rādīs kolhoza Renda kantori
No 13. līdz 15. septembrim notiks Eiropas kultūras mantojuma dienas.
- Pudele, kur liet Kuldīgas minerāl-ūdeni
Minerālūdens pudele no M.Kozaka minerālūdeņu iestādes Kuldīgā.
- Tautas māksla vārpstiņās
Senās tradīcijas visilgāk saglabā priekšmeti, kas paaudžu paaudzēs paredzēti vienam nolūkam.
- Katli un katliņi
Parasti katli darināti no čuguna, vara, dzelzs, niķeļa, alumīnija vai cita metāla. Tie paredzēti ēdiena gatavošanai.
- Dižciltīgo dzimtu ģerboņu vēsture
Kuldīgas muzejā glabājas Kurzemes dižciltīgo dzimtu ģerboņu grāmata. To izdevis Dāvids Šāberts Jelgavā 1840.–1846. gadā.
- Monumentālistes sīkplastika
Profesionālās tēlnieces Gaidas Grundbergas māla dzīvnieciņi Kuldīgas novada muzejā nonāca, pateicoties nu jau aizsaulē esošās keramiķes Mirdzas Dreimanes dāvinājumam.
- Negaidīts sveiciens no Dānijas
1985. gadā Kuldīgas muzejs saņēma sūtījumu ar astoņiem keramikas priekšmetiem no Herlovas Dānijā.
- Skrundas ugunsdzēsēji
Ernests Felds 1991. gadā pierakstītajās atmiņās stāsta par Skrundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kas dibināta 1929. gadā.
- Slimnīcas dārza noslēpums
Daudzi būs pamanījuši mūra postamentu Kuldīgas slimnīcas dārzā. 1935. gada 12. maijā šeit iesvētīja un ielika pamatakmeni latviešu strēlnieku un nacionālo karavīru piemineklim, kas tā arī netika uzcelts.
- Velosipēds 19. gadsimta dāmai
Kuldīgas novada muzejā atrodas 1882. gadā ražots angļu firmas Herbert Cooper& Co dāmu parka velosipēds. Otra tāda Latvijā nav.
- Glezna, kas uzdod mīklas
Ko var pastāstīt šis Kuldīgas muzeja krājumos nesen nonākušais darbs? Aplūkojot ar neapbruņotu aci, katram ekspertam rodas atšķirīgs spriedums.
- Jūgendstils – Latvijas pārākums pār Eiropu
Latvijā darinātas melna ozolkoka mēbeles ar stilizētu ozollapu atveidojumu pieder jūgendstilam (Art Nouveau), kas nosaukumu guvis no 1895. gadā Parīzē atvērtās galerijas, bet dzimis Briselē.
- Sēžammēbele ar pinumu
19. gadsimta vidū mēbeļu dizainu ietekmēja vidusšķiras prasības pēc nelielām, ērtām mēbelēm.
- Pīpe – sadzīviska, estētiska, svēta
Kuldīgas novada muzeja krājumā šobrīd ir apmēram 50 pīpes un to fragmenti. Vārds pīpe veidojies no lejasvācu vārda pipe.
- No saujas līdz karotei
Karotes pirmveids ir sauja. Domājams, jau kultūras pirmsākumos cilvēki kā karotes lietojuši dobus priekšmetus, gliemežvākus, cietās augļu čaulas u. tml.
- Portrets un tā autors
Johans Eginks dzimis Pievirkas muižā Kuldīgas apriņķa Rīvas pagastā – pusceļā starp Alsungu un Pāvilostu kā brīvkunga Frideriha Ditriha Kniges ārlaulības dēls.
- Glāžu skapis
„Tāda princese tikai glāžu skapī liekama!" Tā senāk veci ļaudis teica par smalkām dāmiņām vai bērniem ar trauslu veselību, varbūt nemaz nedomādami par vārdu patieso jēgu.
- Fridriha Špēra Skats uz rumbu
Fridrihs Gotlībs Špērs (1823. – 1875.) dzimis Liepājas apriņķī kokapstrādes meistara ģimenē.