- Divdesmito reizi kopā
15. septembrī Kuldīga kļūs par mājvietu 20. Kurzemes Dzejas dienām. Pēdējos gados tradicionālais pasākums ieguvis jaunas krāsas, klāt nākot arī Mākslas dienām.
- Dzeja pār Latviju
Šīs nedēļas nogalē daudzviet atkal skan dzeja – klāt Dzejas dienas.
- Novadniecei jauns krājums
Nupat dienasgaismu ieraudzījis Kabiles vidusskolas absolventes, literātes Brindas Ceriņas trešais dzejoļu krājums Domu zīme.
- Notvert dzirkstelīti
Savā jaunākajā dzejas krājumā Domu zīme Kurzemes pilsētas, to vidū Kuldīgu, apdziedājusi BRINDA CERIŅA.
- Lai rakstītais nonāk līdz lasītājiem
14. Kurzemes Dzejas dienu saimniece šoruden bija Kuldīga, kas pasākumam izvēlējusies moto Mani vārdi laikabiedriem. No 14. līdz 16. septembrim viena diena programmā tika veltīta jauniešiem, otra – Kurzemes pilsētu literātu apvienībām, bet trešā – garīgajai dzejai.
- ***
Dziest ļaunuma ogles, kas tevī gail, pavisam tukšs, un tev ir bail no tā citādā, kas var atnākt un nāk.
- ***
Vai pravieši smieties drīkst?
- ***
Vienkāršas lietas es nesaprotu, Es vienkāršo nepazīstu; Visskaidrāko lietu man dodiet – Un es to sarežģīšu!
- ***
Joprojām viņš zīmē vēja pirkstiem viļņu pirkstiem rimti ritmiski rītausmas smiltīs jūras krastā mēs abi mans Kungs un es pieķertā grēciniece akmeņu krāvums kā sala līdz pat horizontam piedošana.
- ***
Mans draugs ir piesūcies ar ēnām.
- ***
Mums gribas pateikties, Bet nezinām mēs, kam. Un tukšam gaisam Puķi noliekam.
- ***
Dreb logu rūtīs vitrāžas un altārgleznas trīc.
- ***
Pasaules gals esot sagaidīts mierīgi.
- ***
Cik dziļi sevī gāju – priekšā tava seja cik dziļi tevī eju – priekšā saule stāv.
- ***
Dievs atnāca un teica: esmu tavs jo cits nekas nekad tev nepiederēs kad pasaule no rokām izslīdēja Dievs atnāca un teica: esmu tavs.
- ***
Atkal nezinu, kas esmu – jūtu savu lūpu dvesmu ne jau sevis izgudrotu – nepelnīti dieva dotu.
- ***
1. ne jau margrietiņu ziedlapiņas man atbildēs ko man lēmis.
- Pāvs un pazudusī avs
– Tā pazudusī avs Ir viena starp jums simtām, – Sauc kalna galā pāvs Un stāda avis rindā. No kalna nokāpj pāvs, Pland vējā aste daiļi, Un tūlīt košo stāvu Steidz aplenkt cukurgaiļi.
- ***
Ienāc manī citādās krāsās, Ienāc, kā rītausmā pļava plaukst. Man tik ļoti trūkst rīta blāzmas Un tik ļoti no melnās ir auksts.
- Atspirgt un atgriezties pie lirikas
Trīs vienkārši jautājumi. RUDĪTE LOSĀNE, vairāku krājumu autore, cietuma kapelāne, rīdziniece, kādreizējā Kuldīgas dzejas klubiņa vadītāja: – Ko jūtu, dzejoli rakstot?