- Tā ir laimes spēle. Diskusija par kompetenču izglītību un situāciju pirmsskolā
Cik sekmīgi izdevies ieviest kompetenču pieeju? Kas ir galvenie klupšanas akmeņi tās ieviešanā, un vai jau iespējams novērtēt pirmos rezultātus? Tie ir jautājumi, ko apspriedām diskusijā, noslēdzot rakstu sēriju "Dārziņa kompetence". Tikšanās laikā runājām gan par pedagogu attieksmi pret reformu, gan sāpīgo pedagogu algu jautājumu, gan to, kā sabiedrības, jo īpaši vecāku, attieksme pret pirmsskolas pedagogiem ietekmē situāciju nozarē un izglītības kvalitāti. Izaicinājumu, ieviešot jauno pieeju, bijis daudz. Pirmsskolas pedagoģe Līvija Balčūna pastāstīja, ka viņai klājies vieglāk, jo dārziņā, kurā viņa strādā, jau gadiem strādāts, izmantojot līdzīgas metodes. Lielākais izaicinājums bijis izprast projektā "Skola2030" izmantoto terminoloģiju. Viņa kolēģiem pat izveidojusi īpašu vārdnīcu, lai būtu vieglāk saprast pieejamos materiālos un lekcijās izklāstīto. Viņasprāt, sarežģītā terminoloģija jaunajai pieejai varētu likt izskatīties sarežģītākai, nekā tā ir patiesībā. "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa norāda: lai arī Latvijā patiešām ir ļoti daudz brīnišķīgu pirmsskolas pedagogu, kam, līdzīgi privāto pirmsskolu "Patnis" direktorei Ingunai Vātiņai un pedagoģei Balčūnai, jaunā pieeja raizes nesagādā, situācija izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga. "Tā ir liela laimes spēle, uz kuru izglītības iestādi es savu bērnu kā vecāks aizvedu un pie kura skolotāja viņam trāpās mācīties. Tam tā nevajadzētu būt. Dažādībai (mācību kvalitātē un pieejā – aut.) nevajadzētu būt normai. Normai vajadzētu būt tam, ka tā nav laimes spēle." Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos.
2021/08/30,
Delfi Plus, Dita Vinovska, žurnāliste; Madara Fridrihsone, "Delfi TV" producente; Monika Cālīte, žurnāliste
- Cauro pirmsskolas pedagogu rindu lāpīšana – darbā pieņem teju ikvienu, kurš nebēg prom
Pirmsskolas skolotāja Evija Pūliņa tika "nomakšķerēta" ātri. Pirms pieciem gadiem, sākot strādāt bērnudārzā, viņa bija vien paguvusi iestāties augstskolā, bet lekcijas pat vēl nebija sākušās. Nepieciešamība pēc pedagogiem bija tik liela, ka viņai bija jāsāk mācīt bērnus, tobrīd esot vēl pilnīgi nesagatavotai šim darbam. Paradoksālā kārtā Evija ne tikai vēl nebija sākusi mācīties, kā strādāt pirmsskolā, bet arī pati bērnudārzā nekad nebija gājusi. Evijas gadījums nav rets izņēmums, jo pedagogu trūkums bērnudārzos pēdējos gados ir bijis tik akūts, ka pirmsskolas caurās darbinieku rindas aizdarījušas, kā vien var, – pedagogu darbu uzticot tam vēl nesagatavotiem studentiem, regulāri liekot aizstāt trūkstošos audzinātājus logopēdiem, sporta un mūzikas skolotājiem. Par konkursu uz pedagogu vietām, lai nodrošinātu, ka bērniem pirmos nopietnos zināšanu pamatus ieliek labākie speciālisti, bērnudārzu vadītāji var tikai sapņot – kur nu vēl atlase, esot jāpriecājas, ka kāds vispār piesakās! Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Pedagogu trūkums dzen sprukās bērnudārzus, kas praksē cenšas iedzīvināt jauno kompetenču saturu, jo bez kvalitatīviem speciālistiem ir grūtāk papildus bērnu pieskatīšanai nodrošināt arī viņu izglītošanu.
- Kopīgs, bet individuāls? Kā kompetenču pieeja ietekmē mācību rezultātus pirmskolā
Sarkangalvīte un aita? Un kāpēc gan ne? Vai arī tev galvā raisās tikai vārdu savienojums "Sarkangalvīte un vilks"? Jā, tie bija tēli brāļu Grimmu pasakā, ko zina teju visi bērni. Taču jaunā kompetenču pieeja pirmsskolas izglītībā akceptē arī to, ka Sarkangalvīte var mijiedarboties ar citu tēlu, piemēram, aitu. Un šādā veidā ir sasniegti mazie mērķīši jaunā pieejā. Kā? Pirmkārt, viens bērns ļaujas fantāzijai, citiem bērniem skaļi priekšā stāstot visiem zināmo pasaku, bet, otrkārt, citi bērni nosauc kļūdas stāstījumā, par pamatu ņemot Grimmu pasaku. Visi ir ieguvēji. Ja runājam jau par nopietnākām tēzēm, kādi tad ir kompetenču pieejas, ko bērnudārzos uz pilnu jaudu sāka īstenot 2019. gada rudenī, sasniedzamie mērķi un vai tos patiesi jau izdevies sasniegt, viennozīmīgas atbildes nav. Gan jā, gan nē. Un kādi ir klupšanas akmeņi, kas liedz sasniegt izvirzītos mērķus? Tie ir dažādi – pārāk liels bērnu skaits grupā, materiāli tehniskā nodrošinājuma trūkums, vecāku pārāk kūtrā iesaistīšanās, pedagogu zināšanu un kvalitāšu reitings, pārāk zibenīga pāreja uz jauno izglītošanās sistēmu... Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. "Bērni par maz laika pavada ar vecākiem, bet viņiem to ļoti vajag. Un tas bērnos rada satraukumu, iekšējās dusmas, kuras viņi atnes uz bērnudārzu. Viņam tā sakrātā enerģija, sāpīte ir jāizliek. Tomēr vecākiem būtu jāsaprot, ka tas, ko viņi ieguldīs bērnā bērnībā, nākotnē atmaksāsies. Bērns patiešām daudz laika pavada dārziņā, un ir labi, ja šis pavadītais laiks ir kvalitatīvs, tā ir liela veiksme, bet neviens nevar atsvērt to laiku, ko viņš pavada ar ģimeni," no darba pieredzes saka Gaide.
- Kompetenču pieeja bērnudārzos – taustās gan jaunie, gan pieredzējušie pedagogi
Skolā tiek iemācīta teorija, bet tas, kā strādāt ar bērniem, jāapgūst praksē. Pašiem. Turklāt arī darba lapas, darba burtnīcas bērnudārzā ir pagātne. Pedagogiem jāstrādā, izmantojot kompetenču pieeju, arī tad, ja pašiem ne līdz galam ir skaidrs, kā un ko darīt. “Tu nevari viņam tikai dot darba lapas, tev ar viņu arī jādarbojas, lai praktiski var redzēt, nevis tikai teorētiski,” saka pirmsskolas skolotāja Laura (aptuveni 25 gadi). Tomēr viņa pati šo profesiju apguva drīzāk “kā pagātnē”, proti, studijas bija pārsvarā teorētiskas, praktiskās iemaņas viņa lielākoties guva darbā. Ar kādām grūtībām darbā saskaras jaunie bērnudārzu pedagogi, cik labi viņi ir sagatavoti, proti, vai mācības skolā sniedz visas nepieciešamās zināšanas un prasmes skolotājam, lai bērnu apmācītu “pilnīgi no nulles”? Ja skolu mācību programmā ir robi, vai tos “salāpa” mācību prakse un mentori darba vidē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklēja portāls “Delfi”. Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos.
2021/08/18,
Delfi Plus, Laura Dzērve, "Delfi Plus" redaktore; Laine Fedotova, Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste
- Pedagogu trūkums. Cauro pirmsskolas pedagogu rindu lāpīšana – darbā pieņem teju ikvienu, kurš nebēg prom
Pirmsskolas skolotāja Evija Pūliņa tika "nomakšķerēta" ātri. Pirms pieciem gadiem, sākot strādāt bērnudārzā, viņa bija vien paguvusi iestāties augstskolā, bet lekcijas pat vēl nebija sākušās. Nepieciešamība pēc pedagogiem bija tik liela, ka viņai bija jāsāk mācīt bērnus, tobrīd esot vēl pilnīgi nesagatavotai šim darbam. Paradoksālā kārtā Evija ne tikai vēl nebija sākusi mācīties, kā strādāt pirmsskolā, bet arī pati bērnudārzā nekad nebija gājusi. Evijas gadījums nav rets izņēmums, jo pedagogu trūkums bērnudārzos pēdējos gados ir bijis tik akūts, ka pirmsskolas caurās darbinieku rindas aizdarījušas, kā vien var, – pedagogu darbu uzticot tam vēl nesagatavotiem studentiem, regulāri liekot aizstāt trūkstošos audzinātājus logopēdiem, sporta un mūzikas skolotājiem. Par konkursu uz pedagogu vietām, lai nodrošinātu, ka bērniem pirmos nopietnos zināšanu pamatus ieliek labākie speciālisti, bērnudārzu vadītāji var tikai sapņot – kur nu vēl atlase, esot jāpriecājas, ka kāds vispār piesakās! Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Pedagogu trūkums dzen sprukās bērnudārzus, kas praksē cenšas iedzīvināt jauno kompetenču saturu, jo bez kvalitatīviem speciālistiem ir grūtāk papildus bērnu pieskatīšanai nodrošināt arī viņu izglītošanu. Lai ieviestu jauno mācību pieeju, esot nepieciešami pat papildu pedagogi situācijā, kad jau esošo rindas ir gaužām trūcīgas.
- Mācību rezultāti. Kopīgs, bet individuāls? Kā kompetenču pieeja ietekmē mācību rezultātus pirmskolā
Sarkangalvīte un aita? Un kāpēc gan ne? Vai arī tev galvā raisās tikai vārdu savienojums "Sarkangalvīte un vilks"? Jā, tie bija tēli brāļu Grimmu pasakā, ko zina teju visi bērni. Taču jaunā kompetenču pieeja pirmsskolas izglītībā akceptē arī to, ka Sarkangalvīte var mijiedarboties ar citu tēlu, piemēram, aitu. Un šādā veidā ir sasniegti mazie mērķīši jaunā pieejā. Kā? Pirmkārt, viens bērns ļaujas fantāzijai, citiem bērniem skaļi priekšā stāstot visiem zināmo pasaku, bet, otrkārt, citi bērni nosauc kļūdas stāstījumā, par pamatu ņemot Grimmu pasaku. Visi ir ieguvēji. Ja runājam jau par nopietnākām tēzēm, kādi tad ir kompetenču pieejas, ko bērnudārzos uz pilnu jaudu sāka īstenot 2019. gada rudenī, sasniedzamie mērķi un vai tos patiesi jau izdevies sasniegt, viennozīmīgas atbildes nav. Gan jā, gan nē. Un kādi ir klupšanas akmeņi, kas liedz sasniegt izvirzītos mērķus? Tie ir dažādi – pārāk liels bērnu skaits grupā, materiāli tehniskā nodrošinājuma trūkums, vecāku pārāk kūtrā iesaistīšanās, pedagogu zināšanu un kvalitāšu reitings, pārāk zibenīga pāreja uz jauno izglītošanās sistēmu... Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. "Bērni par maz laika pavada ar vecākiem, bet viņiem to ļoti vajag. Un tas bērnos rada satraukumu, iekšējās dusmas, kuras viņi atnes uz bērnudārzu. Viņam tā sakrātā enerģija, sāpīte ir jāizliek. Tomēr vecākiem būtu jāsaprot, ka tas, ko viņi ieguldīs bērnā bērnībā, nākotnē atmaksāsies. Bērns patiešām daudz laika pavada dārziņā, un ir labi, ja šis pavadītais laiks ir kvalitatīvs, tā ir liela veiksme, bet neviens nevar atsvērt to laiku, ko viņš pavada ar ģimeni," no darba pieredzes saka Gaide.
- Kurš mācīs pedagogus? Kā iemācīsi no nulles? Cik sagatavoti darbam ir jaunie bērnudārzu pedagogi
Skolā tiek iemācīta teorija, bet tas, kā strādāt ar bērniem, jāapgūst praksē. Pašiem. Turklāt arī darba lapas, darba burtnīcas bērnudārzā ir pagātne. Pedagogiem jāstrādā, izmantojot kompetenču pieeju, arī tad, ja pašiem ne līdz galam ir skaidrs, kā un ko darīt. “Tu nevari viņam tikai dot darba lapas, tev ar viņu arī jādarbojas, lai praktiski var redzēt, nevis tikai teorētiski,” saka pirmsskolas skolotāja Laura (aptuveni 25 gadi). Tomēr viņa pati šo profesiju apguva drīzāk “kā pagātnē”, proti, studijas bija pārsvarā teorētiskas, praktiskās iemaņas viņa lielākoties guva darbā. Ar kādām grūtībām darbā saskaras jaunie bērnudārzu pedagogi, cik labi viņi ir sagatavoti, proti, vai mācības skolā sniedz visas nepieciešamās zināšanas un prasmes skolotājam, lai bērnu apmācītu “pilnīgi no nulles”? Ja skolu mācību programmā ir robi, vai tos “salāpa” mācību prakse un mentori darba vidē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklēja portāls “Delfi”. Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Pirmajā kursā Melānija strādāja par skolotājas palīdzi. Otrajā par skolotāju jau citā pirmsskolā – līdz ar kļūšanu par pedagoģi mācības universitātē vairs nebija galvenās.
2021/08/13,
Delfi Plus, Laura Dzērve, "Delfi Plus" redaktore; Laine Fedotova, Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste
- Baltijas valstu salīdzinājums. Vai zāle otrpus žogam ir zaļāka? Pirmsskolas izglītība Baltijas valstīs
Zāle otrpus žogam mēdz ne tikai šķist bet patiesi arī būt nedaudz zaļāka par to, kas pašu sētā. Bet vai tā ir, runājot par pirmsskolas izglītību Baltijas valstīs? Šajā rakstā skaidrosim, kādas ir galvenās problēmas pirmsskolas izglītībā kaimiņvalstīs, kā arī mēģināsim saprast galvenās atšķirības izglītības pieejamībā un tajā, kā tiek atbalstīti vecāki. Pieejamība, personāla darba apstākļi un kvalifikācija, atbilstošu mācību programmu definēšana, pārvaldība un finansējums, kā arī pienācīga izvērtēšana – tie ir pieci virzieni, ko Eiropas Savienība definējusi pirmsskolas izglītības uzlabošanai tuvāko gadu laikā. Kamēr Latvijā diskutē par pedagogu trūkumu un jaunā mācību satura efektivitāti, kaimiņvalstīs aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar izglītības izmaksām un pieejamību. Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Kā stāsta tētis un igauņu medija "Eesti Päevaleht" reportieris Vahurs Korits, vecāki Igaunijā daudz nebēdā par izglītības kvalitāti pirmsskolā un to, cik daudz viņi tur iemācīsies. "Daudzi vecāki bērnudārzu uztver kā risinājumu bērna aprūpei, tāpēc mācību kvalitāte parasti nav aktuāls jautājums," situāciju Igaunijā ieskicē Korits.
- Kā vajadzētu būt. Vairs neveidos fabrikas strādniekus. Ko ietver jaunā kompetenču pieeja bērnudārzos
"Agrākā pieeja vairs neatbilda tam, kādas ir sabiedrības vajadzības, saņemot vidusskolas vai citas skolas beidzēju. Prasības mainījušās, bet skola lielā mērā ne. Tradicionāli pagājušajā gadsimtā skola bija mērķēta uz tādu beidzēju, kas ies strādāt rūpnīcā pie konveijera, un pieeja nebija būtiski mainījusies. Vajadzēja līdzīgu mērķi caurvīt visiem mācību posmiem," par to, kāpēc Latvijas izglītības sistēmā sākts ieviest kompetenču pieeju, skaidro Privātā bērnudārza "Maziņš kā jūra" dibinātāja un metodiķe Arita Lauka. Bērnudārzos šī pieeja ieviesta jau 2019. gadā, bet daudzviet joprojām nav skaidrs, ko tā īsti nozīmē. Šajā rakstā jaunās pieejas pamatprincipus ar piemēriem, rodot uzskatāmu ainu par izmaiņām un nemainīgām vērtībām, skaidro trīs speciālistes: Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte, privātā bērnudārza "Maziņš kā jūra" dibinātāja un metodiķe, viena no jaunās pieejas izstrādātājām Arita Lauka un privātā bērnudārza "Mūsu Poga" vadītāja Kristīne Apse. Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Ar Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Vinetu Jonīti tiekos saulgriežu dienā, kad bērnudārzā liela daļa mazuļu rosās pļavā, – lai arī bērnudārzs atrodas pašā Rīgas centrā, viņi atļāvušies teritorijā atstāt nelielu nepļautu pļaviņu, kur izlolots dzeltenais āboliņš un pataupītas pļavas zālītes saulgriežu vainagiem. Bērnu uzdevums ir saplūkt puķes un zaļumus vainagiem, ko pin skolotājas. Daži nāk jau ar gatavām galvasrotām. "Kompetenču pieeja paredz, ka bērnam netiek viss līdz sīkumiem pateikts, izskaidrots un norādīts.".