- Kā mežābele rūgtā
Santas Mežābeles katrs romāns ir daļiņa dzīves.
- Satikšanās liek piedzimt dziesmām
Kas notiek tad, ja dzīvē nejauši satiekas divi radoši cilvēki, turklāt vecāki viņiem abiem devuši vienu un to pašu vārdu Uldis?
- Romānu nerakstītu 10 gadus
Kad cilvēks sāk rakstīt romānus? Izrādās, tad, kad sajūt sevī nepieciešamību to darīt, kad gribas šķetināt samezglojušos likteņus, atklāt dažādus pārpratumus un cilvēciskas vājības.
- Cīnītājs pret cilvēku aprobežotību
“Jūs uzdodiet man jautājumus, tad atbildēšu, jo nezinu īsti, ar ko iesākt dialogu,” Hermanis Paukšs mudina ļaudis, kas ieradušies uz tikšanos ar cilvēku, kurš latviešu drāmā iedzīvinājis un attīstījis absurda drāmas virzienu.
- Literāts rakstot ievēro laika pārpalikuma principu
Kad latviešu literātu aprindās izskanēja Rimanta Ziedoņa vārds, visiem tas vairāk vai mazāk saistījās ar viņa tēva dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdu.
- Cilvēku par rakstnieku nevar iecelt
Ārste un rakstniece Liāna Miķelsone dzimusi un augusi Rīgā, bērnību vadot kopā ar mammu un vecmāmiņu.
- Vēstnieka palīgs ar dzejnieka dvēseli
Guntars Godiņš ir cilvēks, kurš droši var sacīt, ka dzīvē ir atradis īsto vietu, jo viņa sirds pieder dzejas un kultūras pasaulei.
- Nejaušība ar skatuves mīlestības un pievilkšanas spēku
Ir adventes laiks, kad cilvēki ļaujas iekšējām sarunām paši ar sevi, kā graudus vētī savus padarītos un piemirstos darbus, mācās piedot un aizmirst, mācās mīlēt un saviem sapņiem piešķirt spārnus.
- Pasaules lāpītāji šuj ar “Dadža” adatām
Lai gan daudzi cenšas iegalvot, ka latviešiem trūkst humora, nedomāju, ka mēs šai ziņā būtu kāds izņēmums starp citām tautām.
- Jūsmo par radībām, kas cilvēkiem nepatīk
Rīgas Nacionālo zoodārzu var uzskatīt par Ingmāra Līdakas otrajām mājām, jo te viņš jūtas kā zivs ūdenī.
- Iesaka uz dzīvi paraudzīties dažādi
Rakstnieci un publicisti Daci Rukšāni nosoda, cildina, dievina, aicina uz dialogu, arī novēršas, bet tādi nu reiz ir cilvēki -katrs ar saviem uzskatiem, pārliecību un izvēli.
- Priekšsēdētājs katru minūti laika izmanto lietderīgi
“Esmu uzticīgs Liepnai. Man nav bijusi nepieciešamība domāt par dzīvošanu un strādāšanu citviet, jo šeit man vienmēr ir bijis darbs, ko darīt,” saka Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols.
- Atrod laiku mīlēt sevi un baudīt dzīvi
Uz tikšanos ar lasītājiem Monika Zīle brauc ar prieku un katras sarunas sākumam piekar sirsnīgu smieklu zvārguļus, liekot izzust distancei: es - te, jūs - tur.
- Esmu gatavs runāt par pasaulīgām lietām
“Jūs ziniet, kāpēc cilvēki raksta? Tāpēc, ka viņi nemīl daudz runāt, bet rakstot iespējams labāk izpausties,” sarunu sāk Andris Grīnbergs. Pseidonīma Akmentiņš izvēli viņš pamato, ka Latvijā esot ārkārtīgi daudz cilvēku ar uzvārdu Grīnbergs.
- Cilvēku dzīvju aprakstītāja - ķīlniece bez tiesībām
Vispirms ar cilvēkiem sastopas Noras Ikstenas smaids, tam seko viņa pati - ārēji vienkārša, bet iekšēji dziļām izjūtām un pārdzīvojumiem bagāta sieviete.
- Vienmēr bijis sava ceļa gājējs
Žurnālists visu mūžu mācās nebeidzamajā dzīves skolā. Un nekādi goda nosaukumi vai apbalvojumi nedod tādu gandarījumu kā viņa vārds lasītāju mutēs.
- Improvizē darbā, dziesmās un gatavojot ēdienu
Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, bet daudzu atmiņā Lorija Vuda vēl arvien saistās ar “Čikāgas piecīšu” koncertiem.
- Mākslinieki ir vieni no nelaimīgākajiem cilvēkiem pasaulē
- Viss griežas tikai ap dzeju
Alūksnes vidusskolas 12.klases skolniecei Diānai Lozko pirmie mēģinājumi rakstīt dzeju sākušies, mācoties jaunākajās klasēs, tad sekojis pārtraukums. Viņai esot raksturīgi, ka dzeja top periodiski - tad, kad ir iedvesma.
- Ja vajag, ir Pelnrušķe, ja vajag - princese
Alūksniete Inta Baumane zina, ka labais vienmēr atrod labo, tādēļ negaužas.